Zivju un gaļas pārtikas rūpniecība turpina būt vienas no svarīgākajām pārtikas ražošanas nozarēm Eiropā un pasaulē. Saskaņā ar OECD un FAO Agricultural Outlook 2025–2034, globāli gaļas ražošana turpina pieaugt. Īpaši strauji palielinās putnu gaļas īpatsvars, savukārt cūkgaļa joprojām veido lielāko daļu no gaļas patēriņa. Putnu gaļas patēriņa pieaugums skaidrojams gan ar cenu izmaiņām citos gaļas segmentos, gan patērētāju pieprasījumu pēc pieejamākiem un veselīgākiem olbaltumvielu avotiem. Paredzams, ka šī tendence varētu saglabāties arī turpmākajā desmitgadē, piedāvājot ražotājiem jaunas izaugsmes iespējas.

2025. gads arī iezīmēja tendences patērētāju paradumos. Pieauga interese par ilgtspējīgi ražotiem un olbaltumvielām bagātiem produktiem, tostarp augošs pieprasījums pēc gatavajām maltītēm un pusfabrikātiem, ērtai pagatavošanai mājās. 

2026. gadā gaidāms, ka varētu stabilizēties gaļas ražošanas apjomi, īpaši cūkgaļai un liellopu gaļai, turpretim putnu gaļas un zivju segmentam prognozējama izaugsme. Pieaugs uzmanība pārtikas drošībai un mikrobioloģiskajai kontrolei, reaģējot uz izmaiņām Regulas (EK) Nr. 2073/2005 prasībās, kas ieviestas ar Komisijas Regulu (ES) 2024/2895, kas stāsies spēkā no 2026. gada 1. jūlija, nosakot stingrākas prasības Listeria monocytogenes kontrolei. Līdz šim produktiem, kuros iespējama Listeria augšana, bija pieļaujams, ka mikroorganisma līmenis derīguma termiņa beigās nepārsniedz 100 CFU/g. Turpmāk šī pieeja būs pieļaujama tikai gadījumos, ja ražotājs spēs pierādīt, ka noteiktā robežvērtība netiks pārsniegta visā produkta derīguma laikā. Ja šādi pierādījumi neiks uzrādīti, tiks veiktas pārbaudes 25g produktā, uz Listeria monocytogenes, līdz derīguma termiņa beigām. 

Vai gaļas aizsargkultūru izmantošana var uzlabot drošību un mazināt pārtikas testēšanas slogu?

Pieaugot prasībām pārtikas drošības jomā un vienlaikus ražotājiem cenšoties panākt izmaksu optimizāciju, arvien biežāk tiek meklēti risinājumi, kas ļauj apvienot drošību, efektivitāti un ilgtspēju. Gaļas kultūru, īpaši aizsargkultūru, ieviešana ražošanas procesā ir viens no praktiskākajiem soļiem, ko iespējams īstenot jau tuvākajā laikā. Aizsargkultūras darbojas, veidojot kontrolētu mikrobioloģisko vidi produktā. Tās konkurē ar nevēlamo mikrofloru, kavē patogēno baktēriju attīstību, tostarp Listeria monocytogenes, un stabilizē produktu visā tā derīguma termiņā. Vienlaikus tās palīdz saglabāt produkta garšu un dabisku izskatu, nodrošinot dabisku alternatīvu bez mākslīgiem konservantiem. Rezultātā uzņēmums ne tikai mazina mikrobioloģiskos riskus ražošanā, bet arī iegūst prognozējamu un atkārtojamu ražošanas procesu. 

No praktiskā viedokļa ieviešana var notikt pakāpeniski - sākot ar augsta riska produktu grupām (auksti kūpināti, fermentēti gaļas un zivju izstrādājumi u.c.), integrējot kultūras esošajos ražošanas procesos.

Aizsargkultūru ieviešana, regulējuma priekšrocība ražotājam

Būtisks ieguvums, ieviešot aizsargkultūras, ir iespēja mainīt produkta klasifikāciju saskaņā ar Regal (EK) Nr. 2073/2005. Produktus iespējams pārcelt no 1.2 kategorijas (“ļauj augt Listeria monocytogenes”) uz 1.3 kategoriju (“neļauj augt Listeria monocytogenes”). 

Šī pāreja sniedz vairākas priekšrocības:

• drošāku produkta klasifikāciju, kas mazina riskus auditu laikā;
• samazinātu testēšanas un kontroles slogu, jo 1.2 kategorijā nepieciešami regulāri mikrobioloģiskie un Challenge testi (L. monocytogenes augšanas dinamika produkta pētījumi) visā derīguma termiņā;
• būtisku izmaksu samazinājumu, jo 1.3 kategorijā pietiek ar sākotnējiem testiem un periodisku apstiprinājumu;
• papildu drošības garantiju gala patērētājam, kas arvien vairāk novērtē caurskatāmu un atbildīgu ražošanu.

2026.gads iezīmē skaidru virzību uz proaktīvu pārtikas drošības pārvaldību, kur uzsvars tiek likts nevis tikai uz testēšanu, bet uz preventīviem, zinātniski pamatotiem risinājumiem. Gaļas un zivju kultūras šajā kontekstā kļūst par stratēģisku instrumentu, kas palīdzēs uzņēmumiem samazināt riskus, optimizēt procesus un saglabāt konkurētspēju mainīgajā tirgus vidē.